Pieglaužas tik mīksti un maigi
Pie vaiga kautrīgs pūpoliņš
Un aizmirstas nemiers, sejās plaukst smaidi,
Sirdī ielīstam prieku dzird.
Skanīgāk putni vītero zaros...
Vai tiešām tas viss tikai izlicies?
Ja būtu putns, arī paceltos spārnos,
Kopš varētu debesis sniegt.
Pūpolu mīļums un putnu dziesmas,
Narcišu saulītes, tulpju liesmas,
Sajūti arī tu pavasari,
Kas pūpola maigumā sirdi skāris.
/A.Celma/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru