Lapas

svētdiena, 2021. gada 28. novembris

Sākas Adventes laiks



Elīnas Šariginas, 5.a klase, veidotais Adventes vainags

Advents tiek saistīts ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām. Šajā laikā no egļu zariem pītajā adventes vainagā tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā. Luteriskajā baznīcā pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību - Kristu, otrā ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu, trešā ir ganiņu svece – prieks, bet ceturtā – eņģeļu svece jeb mīlestība.

Adventa laika būtisks simbols ir vainags jeb aplis, kas apzīmē mūžību un vienotību, gaismas uzvaru pār tumsu. To veido no mūžzaļiem priežu vai egļu zariem, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību.

Baznīcā Adventa laikā dominē violetā krāsa, kurai jāliecina gan par gavēņa laiku, gan Ķēniņa ierašanos uz Zemes. Violetā krāsa dominē arī priesteru un mācītāju amata tērpos, altārsegās, kas, nozīmējot augstāko prieka izpausmi. Ziemassvētkos tā tiek nomainīta pret balto krāsu.

Adventa tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventu par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā, uzliekot trīs dienu gavēni nedēļā no 11. novembra līdz Ziemassvētkiem. Šis 40 dienu gavēnis, kurš ir līdzīgs Lielā Gavēņa laikam (pirms Lieldienām), tika saukts arī par svētā Mārtiņa 40 dienu gavēni. 13. gadsimtā noteikts četru nedēļu cikls. Ar 1. Adventu sākas arī jaunais Baznīcas gads.

Gaišu un siltu pirmo Adventes svētdienu!


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru