Šodien īpaša diena ir skolas 12.klasēm - pēdējā zvana diena. Lai gan valstī mums ir ārkārtas situācija un pulcēšanās kopā netiek atļauta, noteikti katrs no mums šo dienu uztver kā pēdējā zvana dienu un aizdomājas par to, ka tūlīt daudzie pavadītie gadi Viļānu vidusskolā beigsies un turpināsies katram savā skolā.
Krāsainumu un vienreizējumu šajos mācību gados jūs piešķīrāt paši sev. Kopā esat ne tikai mācījušies un apguvuši zināšanas, bet arī paveikuši ļoti daudz citās jomās. Esat braukuši ekskursijās, piedalījušies konkursos un skatēs, sportojuši, kopā atpūtušies, iepazinuši tuvāku un tālāku apkārtni. Šis laiks ir ļāvis jūsu turpmākās dzīves ceļasomās ielikt spēku, zināšanas, jaunas atziņas un mērķus. Katrs skolas gads ir kā neliels ķieģelītis tai celtnei, kuru katrs būvējam pats, lai piepildītu savu lielo dzīves sapni. Īpašs šis laiks ir, jo durvis uz pasauli jau ir vaļā, un sirdis jau ir ceļā… Šķiet, ka visa pasaule ir iepazīstama, atklājama, sajūtama un iemīlama. Lai visiem izdodas sasniegt iecerēto!Veiksmi eksāmenos!
Sveicam pēdējā zvana dienā 12.a un 12.b klases skolēnus un audzinātājas Sarmīti Seržani un Elizabeti Biruli!
Skolotājas Anitas Vulānes sveiciens
Kādu dienu kokonā, no kura tūlīt, tūlīt bija jāizšķiļas tauriņam, parādījās sīka plaisiņa. Zēns, kurš tai brīdī gāja garām šim brīnumam, apstājās un sāka vērot, kā tauriņš cenšas tikt ārā no sava kokona.
Tauriņš izmisīgi cīnījās, bet plaisa kā nevērās, tā nevērās vaļā. Zēnam likās, ka tauriņš pamazām zaudē spēkus un entuziasmu.
Zēns nolēma palīdzēt tauriņam. Viņš paņēma savu skolas papīra nazīti un iegrieza kokonā plaisu. Tauriņš nekavējoties izkūleņoja no tā ārā, bet… tā ķermenis bija vājš un bezspēcīgs, viņa spārni knapi kustējās.
Zēns turpināja vērot tauriņu ar gaidām, ka tūlīt, tūlīt tas izpletīs spārnus plaši un vareni un pacelsies gaisā. Taču tas nenotika! ……..
Un visu atlikušo mūžu tauriņam, lai kaut kā pārvietotos, nācās smagi vilkt savu ķermeni un spārnus, kas tā arī neatvērās. Tauriņš vienkārši nespēja lidot.
Kritiskajā brīdī zēns, labu gribot, bija nodarījis nelabojamu ļaunumu. Zēns nezināja, ka tauriņam stumšanās caur šauro spraugu bija nepieciešama, lai spēcinošs šķidrums no tauriņa auguma pārvietotos uz spārniem, kas nodrošinātu tā spēju lidot. Dabas likumi piespiež tauriņu smagi strādāt izlaušanās brīdī, lai pēcāk tas kļūtu pietiekami stiprs, lai augtu, lidotu un izdzīvotu.
Vai tad nav tā, ja mums ir iespēja izvairīties un dzīvot bez grūtībām, mēs kļūstam vāji un vārgulīgi?
Jaunieši! Dzīve dod mums izaicinājumus, lai padarītu mūs stiprākus, un lai mēs kļūtu par tiem, kam esam lemti.
Laimīgu un veiksmīgu JUMS turpmāko lidojumu! Paldies par interesanto kopā būšanas laiku! Jauku svētku dienu!
Psiholoģijas skolotāja ANITA
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru