Kū tī cīma suņi rej,
Pi vuortim sasāduši?
Tur sabrauce Zīmyssvātki
Raksteitom komonom.
Simtim cepu kukuleišu,
Zīmyssvātkus gaideidama;
Simteņš nuoce danču bārnu
Zīmyssvātku vokorā.
Ziemassvētkus var svinēt
ietekmējoties gan no kristīgajām, gan arī
tautas folklorā balstītajām tradīcijām.
Senlatvieši Ziemassvētkus svinēja
saskaņā ar saules ritu un saules gada kalendāru.
Balstoties uz mūsu senču kalendāru, Ziemassvētki jeb Ziemas
svētki ir ziemas saulgrieži, kas katru gadu astronomiski
notiek laikā no 20. līdz 22. decembrim.
Ziemas saulgriežos notiek
kārtējā gaismas un tumsas cīņa, jo Ziemas
svētku nakts ir visgarākā, bet diena ir visīsākā. Šī iemesla
dēļ daudzas senlatviešu Ziemas svētku tradīcijas ir saistītas ar gaismas
vairošanu, tādējādi atvairot tumsas spēkus. Pēc Ziemassvētkiem,
kā zināms, dienas paliek arvien garākas un gaišākas,
līdz ar to Ziemassvētku svinēšanu varētu uzskatīt arī par gaismas
atgriešanās svētkiem.
Populārākās
Ziemassvētku rotaļas ir tās, kurās Mēness ķer Sauli, vai Vilks ķer Kazu, simbolizējot
gaismas un tumsas cīņu.
20.decembrī 3.a klases skolēni, kuri fakultatīvi apgūst latgaliešu
valodu Viļānu vidusskolā skolotājas
Anitas Vulānes vadībā, kopā ar saviem klasesbiedriem, kā arī Latviešu un
latgaliešu folkloras pulciņa vadītāju
Ingu Stafecku organizēja Ziemassvētku gaidīšanas pasākumu klasē. Skolēni kopīgi
dziedāja dziesmas, gāja rotaļās, skandēja tautasdziesmas latgaliski un arī
sacentās mīklu minēšanā. Pasākuma laikā bērni papildināja savu vārdu krājumu ar
daudziem jauniem vārdiem latgaliski.
Kū tī cīma suņi rej,
Pi vuortim sasāduši?
Tur sabrauce Zīmyssvātki
Raksteitom komonom.
Simtim cepu kukuleišu,
Zīmyssvātkus gaideidama;
Simteņš nuoce danču bārnu
Zīmyssvātku vokorā.
Ziemassvētkus var svinēt
ietekmējoties gan no kristīgajām, gan arī
tautas folklorā balstītajām tradīcijām.
Senlatvieši Ziemassvētkus svinēja
saskaņā ar saules ritu un saules gada kalendāru.
Balstoties uz mūsu senču kalendāru, Ziemassvētki jeb Ziemas
svētki ir ziemas saulgrieži, kas katru gadu astronomiski
notiek laikā no 20. līdz 22. decembrim.
Ziemas saulgriežos notiek
kārtējā gaismas un tumsas cīņa, jo Ziemas
svētku nakts ir visgarākā, bet diena ir visīsākā. Šī iemesla
dēļ daudzas senlatviešu Ziemas svētku tradīcijas ir saistītas ar gaismas
vairošanu, tādējādi atvairot tumsas spēkus. Pēc Ziemassvētkiem,
kā zināms, dienas paliek arvien garākas un gaišākas,
līdz ar to Ziemassvētku svinēšanu varētu uzskatīt arī par gaismas
atgriešanās svētkiem.
Populārākās
Ziemassvētku rotaļas ir tās, kurās Mēness ķer Sauli, vai Vilks ķer Kazu, simbolizējot
gaismas un tumsas cīņu.
20.decembrī 3.a klases skolēni, kuri fakultatīvi apgūst latgaliešu
valodu Viļānu vidusskolā skolotājas
Anitas Vulānes vadībā, kopā ar saviem klasesbiedriem, kā arī Latviešu un
latgaliešu folkloras pulciņa vadītāju
Ingu Stafecku organizēja Ziemassvētku gaidīšanas pasākumu klasē. Skolēni kopīgi
dziedāja dziesmas, gāja rotaļās, skandēja tautasdziesmas latgaliski un arī
sacentās mīklu minēšanā. Pasākuma laikā bērni papildināja savu vārdu krājumu ar
daudziem jauniem vārdiem latgaliski.
Skolotāja Anita Vulāne
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru