LLKC rīkotais konkurss "Šodien laukos".

2. kārtas uzdevums ir ķert zivis, fotografēt un sacerēt komisku stāstiņu vai anekdoti par to!

Lielā zivs

            Pašā rīta agrumā es ar tēti gāju ķert lielo zivi, jo tētis teica, ka no rīta var noķert lielākas zivis. Mans vislielākais sapnis ir noķert lielu zivi, jo parasti veicas tikai tētim…Tā mēs piecēlāmies ļoti agri, kad saule bija tik tikko uzlekusi. Paņēmām visu nepieciešamo un devāmies ķert lielo zivi.

            Nonākuši pie upes,sākām gatavoties makšķerēšanai. Paņēmām makšķeres, uz āķiem uzlikām tārpiņus un sākām gaidīt lomu.Pēc dažām minūtēm tētim pieķērās pirmā zivs. Viņš bija priecīgs, bet es - nē… Vēl apmēram pēc 10 minūtēm tētim pieķērās zivs, un tad atkal un atkal... Man kļuva skumji, un es aizgāju aiz koka un sāku raudāt. Pēc laiciņa sapratu, ka ar raudāšanu neko nepanākšu, tāpēc nomierinājos, savācos un atgriezos pie tēta.    

            Paņēmu makšķeri un atkal sāku ķert zivis. Un ilgi nevajadzēja gaidīt!!! Skatos, ka pludiņš iet uz labo pusi. Pie sevis nopriecājos un sāku mierīgi vilkt. Arī tētis brīdināja, lai nesteidzos. Es mierīgi griezu spoli un izvilku no ūdens zivi. Tavu brīnumu!!! Tā tiešām bija mana lielā zivs, jo tajā rītā tā bija pati lielākā mūsu spainī. Arī tēta sejā prieks mijās ar vilšanos – meita noķēra lielāko zivi!Es skatījos gan uz zivtiņu, gan uz tēti un priecājos. Man negribējās savu zivi ņemt uz mājām, tāpēc palaidu to vaļā. Es biju priecīga. Tētis negaidīti uzslavēja mani par tādu rīcību. Savākuši savas mantas un paņēmuši tēta lomu, devāmies uz mājām.

            Šī diena bija vislabākā, jo es beidzot noķēru lielo zivi un pārspēju tēti!!!

Alīna Saprovska, 6.a klase, Viļānu vidusskola

Lielās zivs meklējumos

Pirmdienas pēcpusdienā nolēmu kopā ar draugiem doties makšķerēt. Tā bija mana pirmā reize ar makšķeri rokās. Biju skeptiski noskaņota, jo domāju, ka tik dumju zivju nav, kas varētu pieķerties manai makšķerei.
Pēc apmēram pusstundas izvilku no upes mazu zivtiņu. Biju šokā! Draudzene man mēģināja iegalvot, ka iesācējiem vienmēr veicas.
Nolēmu, ka tas noteikti ir jāredz maniem mājiniekiem, tāpēc paprasīju draudzenei, lai nobildē mani kopā ar manu pirmo lomu. Un tad pēkšņi atskanēja - PĻUKŠŠŠ! Mana zivtiņa bija atpakaļ upē, bet es paliku ar atvērtu muti un makšķeri rokā stāvot upes krastā…. Labi, ka man palika vismaz viens jauks foto ar nebēdnīgo zivteli!!!

 

Aļesja Kovaļenko, 6.a klase, Viļānu vidusskola

Lielās zivs meklējumos

Šogad tētis nolēma iegādāties jaunu spiningu.Viņš nav liels makšķernieks, bet dažreiz mēs aizejam pazvejot. Man ļoti reti Maltas upē gadās noķert kādu zivi. Es vēl nezinu labas makšķerēšanas vietas,kur var iet vai braukt makšķerēt.
Jaunais spinings tētim bija tikai divas dienas .Es nolēmu tētim paprasīt ,lai viņš man arī iedod ar jauno spiningu pamakšķerēt. Tētis man to iedeva, un es laimīgs gāju makšķerēt. Jau pirmajā reizē nejauši iemetu spininga āķi kokā.Visādi mēģināju to dabūt nost,bet man nekādi nesanāca. Tad skrēju uz mājām pēc palīdzības. Paņēmām ar tēti zāģi un braucām glābt spiningu. Nozāģējām kokam vienu zaru un atbrīvojām spiningu. Līdz ar to tajā dienā makšķerēšana bija beigusies…
Nesen ar šo spiningu izvilku no karjera savu pirmo, lielo lomu. Tā bija forele !!!!

MARKUSS ŽIKARS, 6.A KLASE, Viļānu vidusskola

Atgadījums ar makšķerniekiem 

Kādu dienu gāju garām Lakstīgalu saliņai un pamanīju 2 zēnus stāvam upes krastā ar makšķerkātiem rokā. Es jautāju zēniem, vai viņi makšķerē zivis? Viens no viņiem iedomīgi un lepni man atbildēja: “Nē, mēs peldinām sliekas!” ‘’Nevar būt! Parādiet slieku!” pārsteigta par viņu iedomību iesaucos.
Otrais zēns ātri izcēla makšķerauklu no ūdens un rāda man: “Skaties, ja netici!” Bet es jau nepalikšu atbildi parādā: “Bet kāpēc slieka ir kaila, bez peldkostīma ?!” Uz to zēniem nebija atbildes, un es smiedamās turpināju savu ceļu.

 

Kristiāna Līga Upeniece, 6.a klase, Viļānu vidusskola

Īpašais loms

Kādā dienā pēc grūtas darba nedēļas mans tētis nolēma aiziet pamakšķerēt zivis. Jau sen plauktā nopirkti stāvēja pēc tēta domām- īpašie vizuļi. Tikai vienmēr bija pietrūcis laika tos iemēģināt.

Nu beidzot viņš bija ezera krastā un makšķerēja ar vizuli. Jau vairākas reizes makšķere tika mesta ezerā un vilkta atpakaļ, bet diemžēl bez loma. Tad pēkšņi vizulis kaut ko aizķēra, un tētis, būdams reizē gan priecīgs, gan arī satraukts, sāka to vilkt ārā. Vilka, vilka un izvilka vecu gumijas zābaku. Tētis par savu lomu smējās vēderu turēdams, iekrītot ezerā gandrīz augšpēdus. Kā gan citādi- īpašiem vizuļiem īpašs loms!!!

Zivs tajā dienā tā arī netika noķerta, bet pozitīvas emocijas gan – vesels zābaks!!! 

Arvis Betlers, 6.a klase, Viļānu vidusskola

Mums ir arī citi kaislīgi makšķernieki klasē, piemēram, Ņikita Kuzņecovs, kas labprāt padalījās ar savām fotogrāfijām!

Anekdote, ko dzirdēju divu skolēnu sarunas laikā.

Pirmais skolēns saka: -Vakar mācīju savu zelta zivtiņu runāt! Bet nekas no tā nesanāca. Viņa laikam ir stulbene!

       Otrais viņam atbild: – Esi pārliecināts, ka tieši viņa?

Anita Vulāne, 6.a klases audzinātāja, Viļānu vidusskola

Viļānu vidusskolas 6.a klases skolēni A.Betleres, A.Kovaļenko, K.L.Upeniece, A.Saprovska, M.Žikars un kl. audzinātāja A.Vulāne šī gada aprīlī pieteicās dalībai LLKC rīkotajā konkursā "Šodien laukos".

Konkurss norit 6. kārtās. 1. kārta ar nosaukumu "Zaļie pirkstiņi" ir veiksmīgi aizvadīta. Līdz 28.04. bija jāiesēj vai jāiestāda augs un jāsakopj kāda vieta, tā jānofotografē pirms un pēc sakopšanas. Konkursa rezultātu tabulā pēc 1. kārtas esam septītie! 2. kārtas uzdevums ir ķert zivis, fotografēt un sacerēt komisku stāstiņu vai anekdoti par to.

Turiet īkšķus par mums!

1.kārtas uzdevumu skatīt šeit:

kl.audz. A.Vulāne