2018.gada 20.jūnijā Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas par atzīmējamo dienu nosaka 27.aprīli – Latgales kongresa dienu. 27.aprīlis ir vēsturiskā 1917.gada Latgales kongresa lēmumu pieņemšanas datums. Šajā kongresā pieņemtie lēmumi veidoja pamatu Latvijas valstij un Latvijas Satversmei.
Atceroties Latgales kongresu, nevar nepieminēt Franci Trasunu. Francis Trasuns (1864-1926) bija latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts. Krievijas impērijas I Valsts domes deputāts (1906), Latgales Zemes padomes priekšsēdētājs (1917), Tautas padomes loceklis (1918), Saeimas deputāts (1922—1926). Visu mūžu nodarbojies ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību. Piedalās 1917. gada Pirmā Latgales kongresa organizēšanā, kur, pretēji vairākiem skeptiski noskaņotiem kultūras darbiniekiem kā Francis Kemps, kas iestājas par integrāciju nākotnē, atbalsta nekavējošu pievienošanos citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. No kongresa tiek ievēlēts Latgales Pagaidu Zemes Padomē. Jāatzīmē vēl arī tas, ka Brīvības cīņu posmā F.Trasuns bijis iekšlietu ministra biedrs Kārļa Ulmaņa Pagaidu Valdībā.
Uz pārdomām par Latgales pagātni un nākotni vedina latgaliešu izcelsmes dzejnieces Martas Bārbales dzejolis „Latgale”. Skaidrs ir tas, ka Latgales, Latvijas nākotne ir mūsu – Latgales, Latvijas iedzīvotāju rokās. Neviens cits nenāks un mūsu vietā nesakārtos mūsu valsti.
Ai, Latgale, tu mana baltā zeme,
No dzelvērtēm vēl as`ru migla pil.
Reiz pazemota, izsmieta un pelta,
Kā gan vēl ezers palicis tik zils?
Ai, Latgale, tu mana rūgtā sala,
Kur daudzās ligzdās pamestība mīt.
Cits aizmests prom, cits nabadzības bēdzis,
Kurš dzimto vagu atnāks atkal dzīt?
Ai, Latgale, tu dvēselīte man,
Kur cilvēks Dieva vārdam vēl jau tic.
Pie tavām kājām apsēstos es bikli,
Jo manā vietā nedarīs to cits.
Martas Bārbales (1933-2003) darbiem raksturīga tuvība zemei, dabai un lauku dzīvei, jo sevišķi dzimtajai Latgalei. Rakstījusi dzejoļus arī latgaliešu valodā. Līdzīgi kā Leijerkasnieku dziesmā skan augstāk rakstītās dzejas rindas, ar Bārbales dzeju komponētas Ģederta Ramana, Romualda Kalsona, Imanta Kalniņa, Romualda Jermaka, Aldoņa Kalniņa un Ērika Ķiģeļa dziesmas.
Aicinu 27.aprīlī Facebook un YouTube noskatīties Latgales kongresam veltītās dokumentālās filmas „Laiki. Cylvāki. Volūda.” pirmizrādi. Filmā atainoti Latgales vēstures notikumi no 1920.gada līdz 1960.gadam. Filmas producents un režisors ir Arnis Slobožaņins, operators un montētājs – Ivars Utināns. Šī filma ir kā veltījums Andrievam Jurdžam viņa 175. dzimšanas dienā. 2.maijā šo filmu varēs noskatīties arī LTV1.
Viļānu vidusskolas 3.b klases skolniece Arnita Tuče (skolotāja L.Sermā) skatuves runas noslēguma kārtā „Zeimulī” piedalījās ar autoru kolektīva grāmatas „Gostūs pi Boņuka”. Šajā fragmentā izskan arī latgaliešu valoda, tajā savdabīgā veidā ir atklāta Latgales kultūras pērle – keramika. Jāatzīmē, ka Arnita konkursa noslēguma kārtā ieguva 1.pakāpes diplomu. Rakstam klāt pievienotajā video var noskatīties Arnitas Tučes uzstāšanos.
Video skatīt šeit:
Noslēgt savu rakstu es vēlos ar sava veida Latgales devīzi, kas norāda veidu, kā mums padarīt mūsu visu dzīvi labāku, risināt problēmas – kopā, vienoti.
Byusim cīši kai zuodža zūbi!
Viļānu vidusskolas direktora vietniece Inese Stepāne
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru