Tāpat skolēni pabija arheoloģisko izrakumu vietā. Šie izrakumi notika arheologa J.Urtāna vadībā 20 gs. otrajā pusē. Ar lielu nožēlu skolēni uztvēra informāciju, ka pagājušā gadsimta 60.-70.g. seno latgaļu apdzīvošanas vieta nesaglabājās, tā tika izrakta un granti izmantoja celtnieсībā.
Savas darbības rezultātu skolēni varēs apkopot, veidojot ilustrācijas, prezentācijas vai aprakstu par Piziču pilskalna apmetni. Mācību un izzinošā skolēnu darbība ārpus vēstures kabineta – ir praktiskais vēstures pielietojums mūsdienu skolēnu reālajā dzīvē. Skolēni aktīvi izmantoja musdienu gadžetus, lai fiksētu izzinošās darbības etapus. Tāda darbība ļauj integrēt vairākus mācību priekšmetus vienā izzinoši attīstošā blokā, rāda interesi pret apkārtējo pasauli un audzina patriotisma jūtas pret savu dzimto novadu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru